Jaunumi

Rezultāti

Foto

Nolikums

Vēsture

Par Prāta spēlēm

Afiša

Taku orientēšanās

Prāta spogulis

Federācijas

Pedagogiem

Organizatori

Atbalstītāji

Domāšanas attīstība

Prāta Stunda

6-gadīgajiem

Spēļu noteikumi

Arhīvs

DOMĀŠANAS ATTĪSTĪBA PIRMSKOLAI UN 1.– 3. klasei

Teksts izdrukai (MS Word)

Fakultatīvu nodarbību parauga programma

radošuma treniņam „Mācies radoši domāt!”

I Ievads

No pieciem informācijas apstrādes pamata veidiem [1](izzināšanas, atmiņas, konverģentās-savirzošās domāšanas, vērtēšanas un diverģentās-izvērstās domāšanas) programma balstīta uz izvērstās domāšanas attīstīšanu. Dzīvē un mācībās minēto veidu izmantojam vismazāk. Izstrādātajai programmai vajadzētu šo robu aizpildīt.

Radošums – neatņemama intelektuālās attīstības daļa. Diverģentā (izvērstā, sazarotā) domāšana ir radošas darbības noteicēja. To nav iespējams veidot no gadījuma uz gadījumu. Tā prasa mērķtiecīgu, secīgu apmācību un attīstīšanu. Citādi radošās spējas pakāpeniski mazināsies.

Fakultatīvās nodarbības „Mācies radoši domāt!” paredzētas kā palīglīdzeklis pirmskolai (5 un 6 gadus veciem bērniem), skolai no 1. līdz 3. klasei un interešu izglītības iestādēm, lai sekmētu bērnu sagatavošanu skolai un atvieglotu to mācības skolā. Vecuma ierobežojumi nav stingri. Skolotājam ir iespējams orientēties arī uz audzēkņu aktuālo attīstības līmeni: apdāvinātību, viduvējību  vai atpalicību.

Pedagogi programmu var izmantot arī savu autorprogrammu veidošanai.

II Nodarbību mērķis

 Radošuma treniņa „Mācies radoši domāt!” programma domāta:

• radošās domāšanas vispārējo īpašību attīstīšanai (veiklība, lokanība, oriģinalitāte-savdabība, detalizēta izstrāde),

•  atsevišķu radošās domāšanas sastāvdaļu pilnveidošanai.

III Nodarbību uzdevumi

1. – 3. nodarbību gadā

radošuma treniņam „Mācies radoši domāt!”

·  apgūt speciālu radošu domāšanu veicinošu atgādņu (jautājumu, modeļu) sistēmu;

·  attīstīt domāšanas veiklību, izmantojot tematiskus zīmējumus un stāstus, apgūstot prasmes pielietot „prāta viesuļa” (brainstroming) tehniku;

·  iegūt dažādu atjautības spēļu un uzdevumu risināšanas pieredzi domāšanas lokanības un savdabības attīstīšanai; 

·  apgūt iemaņas un prasmes sīkāk izstrādāt savu un cita ideju;

·  apgūt prasmes sadarboties, būt līderim un kopīgi gūt panākumus, padziļināti izprast uzdevumu jēgu un sadarbības biedrus.  

IV Teorētiskais pamatojums

Dž. Gilforda intelekta uzbūves modelis:

DARBĪBAS

 Šis mērījums Dž. Gilforda modelī sastāv no 5 pamata intelektuālām darbībām, ko cilvēks veic ar saņemto informāciju.

Izzināšana – informācijas atrašana, atpazīšana, apzināšana, saprašana.

Atmiņa – informācijas iegaumēšana, saglabāšana, uzkrāšana.

Šis apmācības modelis vērtīgs arī ar to, ka skolotājam uzskatāmi parāda, ka izzināšana un atmiņa ir tikai divi no pieciem informācijas apstrādes pamata veidiem. Tādēļ nodarbībās tiem nevajadzētu dot īpašu priekšroku.

Konverģentā (savirzošā) domāšana – uzdevuma vai problēmas vienīgā pareizā risinājuma atrašana, intelektuāli apstrādājot esošo informāciju. Ar to saprotams risinājums, kas ir „pareizs” šā vārda vispārpieņemtā nozīmē, t.i. tas ir pietiekami tradicionāls modelis mūsu kultūrā.

Vērtēšana – spriedums vai vērtējums par esošo informāciju vai iegūto rezultātu pēc noteiktām mērauklām.

Diverģentā (sazarotā) domāšana – savdabīgu, neparastu ideju radīšana, meklējot vairākas iespējas problēmas atrisināšanai. Piedāvātā radošā programma vērsta uz šīs darbības attīstīšanu.

 SATURS

Šis mērījums satur četrus informācijas pamata veidus, ko izmantojam intelektuālā darbībā.

Tēlaino saturu uztveram konkrētu tēlu (ar redzi, dzirdi u.c.) formā.

Simboliskais saturs sniedz informāciju zīmju, kas kaut ko apzīmē, formā: skaitļi, notis, kodi u.c.

Semantiskais saturs – tā ir informācija, kas sastāv no idejām, domām, jēdzieniem, ko paziņojam ar vārdiem.

Uzvedības saturs atspoguļo starppersonu darbību: motīvus, vajadzības, noskaņojumu, domas, ievirzes, kas noteic ļaužu uzvedību.

PRODUKCIJA (informācijas apstrādes iznākums)

Intelektuālās darbības iznākumā mēs varam informāciju organizēt sešos pamata tipos:

Vienības – nosacīti patstāvīgi un vienreizīgi informācijas vai ziņu elementi.

Klases – dažādas informācijas kopums, ko apvienojam kādas kopējas īpašības dēļ.

Attiecības – objektu un informācijas vienību savstarpējo saikņu un attiecību raksturs.

Sistēmas – objektu vai informācijas vienību kopums, kam piemīt kopējas īpašības un noteikts savstarpējo saikņu raksturs.

Transformācijas (pārveidošanas) – jebkuras informācijas izmaiņas, tās pārveidošana u.c. Neparastas pārveidošanas raksturīgas radošai darbībai.

Implikācijas (sasaistīšana )  - secinājumi, kas iziet ārpus esošās informācijas, bet ir saistīti ar to un no tās izrietoši.

V Nodarbību saturs

Uzdevumu tipi:

Uzdevumu tipu izmantošanas plāns

J. Gatanova (Sankt – Pēterburga) izstrāde.

Paskaidrojumi: 1) pa labi novirzīti uzdevumu tipa atkārtojumi gada ietvaros;

   2) ar kursīvu atzīmēti jauni uzdevumu tipi;

                           3) nodarbības organizē divos ciklos pa 18 katrā. Otrā cikla uzdevumu tipi un to izkārtojums atkārto pirmo ciklu;

                           4) pa labi no uzdevumu tipu uzskaitījuma iekavās norādīts attiecīgo uzdevuma tipu pielietošanas skaits katrā apmācību gadā.

VI Mācību satura īstenošanas nosacījumi un secība, apguvei paredzētais laiks

Šajā sadaļā parādīts, kā skolēni pakāpeniski apgūst radošās darbības prasmes atbilstoši katram stundas tematam. Tai skaitā prasmes strādāt individuāli un grupā, uzņemoties dažādas lomas, plānot pētījumu, iegūt un apstrādāt informāciju, iepazīstināt ar iegūtajiem rezultātiem un tos apspriest.

Radošuma treniņa īstenošanas nosacījumi

1.      Treniņu grupā 8 – 14 dalībnieki.

2.      Plānotas 36 nodarbības gadā (viena nodarbība nedēļā), kas sadalītas divos ciklos pa 18 nodarbībām katrā. Otrajā ciklā atkārtojas pirmā cikla uzdevumu tipu virknējums.

3.      Vienas nodarbības ilgums – 40 min.

4.      Pēc katras nodarbības vēlams uzdot mājas darbu, kas veicams 2 – 3 dienas pēc nodarbības ar vecāku līdzdalību (!). Lai šādām papildus nodarbībām būtu pienācīga atdeve, liederīgi vecākiem izskaidrot radošuma treniņa īpatnības un lietderību, aicināt tos aktīvi piedalīties minēto mājas darbu izpildē.

5.      Radošuma treniņš pilnībā veiks savu virsuzdevumu, ja pedagogi savās stundās centīsies aktīvi izmantot radošuma treniņā lietotās tehnoloģijas.

Tematiskā plānojuma komentāri

• Norādītais nodarbību skaits, kurās skarts attiecīgais temats, ir orientējošs un var mainīties atkarībā no sasniegtā.

• Tematisko plānojumu īstenojot, nepieciešams ievērot E. P. Torensa radošās darbības modelī minētos trīs nosacījumus.

Radošu darbību varam sagaidīt, ja -

1)      nodarbība ir interesanta, pievilcīga, bez spriedzes! Nepieciešama drošības sajūta. Veicināma iztēle, radošuma brīvība.

2)      piedāvātie uzdevumi balstās uz labi apgūtu un izprastu informāciju. Pirmo soli – vieglu! Katram katrā nodarbībā vajadzīgs ievērots (kaut kādā veidā pieminēts) panākums.

3)      ievirzē katram panākta skaidra instrukcijas sapratne, kas rada priekšstatu par izpildes ceļiem un atbilstošiem pieturas punktiem (uzvedinoši jautājumi, modeļi uc.).

1. nodarbību gads

Nodarbību mērķi un metodika

2. nodarbību gads

Nodarbību mērķi un metodika

3. nodarbību gads

Nodarbību mērķi un metodika

Tēmu saraksts

1. temats [2] 54 nodarbībās (18,12,24) [3]
Domāsim ātri un ražīgi. (Domāšanas veiklība – vieglums, ar kādu vajadzības gadījumā izmantojam atmiņā saglabāto informāciju.)
2. temats  48 nodarbībās (18,12,18)

Paskatīsimies no citas puses. (Domāšanas elastība-lokanība – spēja pārvarēt ierasto, lai mainītu pieeju problēmai.)

3. temats  30 nodarbībās (6,10,14)

Meklēsim neparasto. (Oriģinalitāte-savdabība – neparasta, reti satopama reakcija.)
4. temats  24 nodarbībās (8,10,6)

Saskatīsim neredzamo. (Fantāzija un iztēle – spējas ieraudzīt to, kā nav, izmantojot informāciju, kas ir atmiņā. Tas ir ceļš no zināšanām uz jaunām idejām.)

5. temats  24 nodarbībās (12,6,6)

Jaunām domām izmantosim sīkumus. (Detalizēšana – sīkāka izstrādāšana, pārveidojot vai sarežģot vienkāršu stimulu.)

6. temats  10 nodarbībās (0,4,6)

Jaunas iespējas meklēsim kopā.[4] („Prāta viesulis” – tehnika domāšanas veiklības attīstīšanai, kur grupas darbībā ideju ražošana-ģenerēšana laika ziņā nošķirta no piedāvāto risinājumu vērtēšanas.)

7. temats  38 nodarbībās (10,14,14)

Apslēptu saikņu meklējumi. (Salīdzinot atklājam saiknes /sinektika/, kas dod iespējas paraudzīties uz cilvēku, idejām, jūtām, notikumiem jaunā veidā. Joki, mīklas un asprātības spēles veido negaidītas saistības starp notikumiem un idejām.)

8. temats  22 nodarbībās (8,8,6)

Kombinēšanas daudzveidīgie iznākumi. (Pārveidošana. Grupēšana un klasificēšana. Plānošana un sintēze.)

9. temats  22 nodarbībās (6,10,6)

Simboli un to sasaistīšana. (Vispārpieņemta zīme, tēls vai to kopums vispārinātas idejas, jēdziena vai jūtu izteikšanai. Simbolu veidošana. Simbolu sistēmas.)

VII Sagaidāmie rezultāti

Svarīgākais ir pats radošās darbības treniņš, ko gūst meklējumos un atbilžu izdomāšanā. Vingrinājumu interesantums bērnam savukārt izraisa vēlēšanos izdomāt kaut ko pašam bez citu ierosmes. Tādejādi, vērtējot padarīto, bērna aktivitāte un pašdarbība ir svarīgāka par izpildes līmeni. Katra bērna progress ir individuāls, jo atkarīgs no daudziem ārējiem un iekšējiem apstākļiem.

 Bieža piedalīšanās radošās spēlēs attīsta radošuma motivāciju arī citās darbībās un veicina radošo spēju izaugsmi, kas ir iespējama katram cilvēkam, neatkarīgi no viņa intelekta līmeņa.

Līdzīgu uzdevumu sakārtošana katrā nodarbību gadā divos ciklos dod iespēju otrā pusgada laikā tekoši salīdzināt rezultātus ar sasniegumiem pirmajā pusgadā.

Šāda pieeja dod ticamākus vērtējumus salīdzinājumā ar īpašu testu izmantošanu mācību gada sākumā un beigās. Tas tādēļ, ka testu mērījumu rezultāti ir atkarīgi no bērna psihiskā un fiziskā stāvokļa, tā brīža ievirzes, rakstura īpatnībām un vēlēšanās piedalīties mērīšanā. Bez tam programmā izmantotie vingrinājumi sasaucas ar uzdevumiem šobrīd atzītākā radošuma pārbaudes kompleksā, ko konstruējis E.P.Torenss.

Zināšanai: Lai novērtētu radošuma līmeni, testos izmanto trīs mērauklas:

a)       ražīgumu (produktivitāti) – kopējo atbilžu skaitu (visas atbildes atzīst par pareizām);

b)       lokanību – dažādu kategoriju skaits atbildēs (viena veida atbildes pieņem par vienu atbildi);

c) savdabību – grupā reti sastopamas atbildes (piem. 1 atbilde, kas ir atšķirīga no citu bērnu atbildēm 10 audzēkņu grupā).

VIII Nodarbību konspektu paraugi

XI Terminu skaidrojumi

Termins – vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē jēdzienu kādā speciālā zināšanu nozarē (zinātnē, mākslā, tehnikā uc.).

Radošums –  (jaunrade, kreativitāte). Tādu ideju izvirzīšana, kas ir jaunas un oriģinālas to radītājam. Nav svarīgi, cik jaunas un oriģinālas izvirzītās idejas ir citiem cilvēkiem.

Oriģināls – (savdabīgs, neparasts). Pirmreizīgs attiecīgai personai vai to grupai. Šādā nozīmē termins izmantots programmas aprakstā.

Izzināšana, izziņa – (kognitivitāte). Īstenībā vēroto parādību, to būtības un likumsakarību atspoguļošana (apjēgšana, saprašana, apguve) cilvēka apziņā.  

Atmiņa – Psihisku norišu kopums, kas nodrošina informācijas radīto, pieredzē gūto domu, tēlu, kustību, modeļu utt. iegaumēšanu, saglabāšanu, atjaunošanu apziņā un aizmiršanu.

Konverģentā (savirzošā) domāšana – Domāšana, kas balstās uz analītisku pieeju, uz līdzību atrašanu atšķirīgas izcelsmes iezīmēs, lai veidotos vienots risinājums. Problēmu risināšanā galvenokārt izmanto vispārpieņemtas kārtulas un formas, tādejādi ierobežojot jaunas informācijas izmantošanu.

Diverģentā (izvērstā, sazarotā) domāšana – Domāšana, kas balstās uz vispārinātu īstenības izzināšanu, meklējot atšķirības no kopīgā, sākotnējā. Vairāk virzīta uz daudzveidīgiem kādas problēmas risinājuma variantiem, elastīgi kombinējot jauno informāciju.

Vērtēšana, novērtēšana – Atziņas izteikšana par esošās informācijas vai iegūto rezultātu vērtību (kvalitatīvu vai kvantitatīvu), nozīmīgumu u. tml., izmantojot  noteiktas mērauklas.

Tēlainība – Īstenības atspoguļojuma forma, ko rada iztēle un kas izpaužas kā īstenības atveide vispārinātos uzskatāmos asociatīvos tēlos.

Tēlaino saturu uztveram konkrētu tēlu (ar redzi, dzirdi u.c.) formā.

Simbols – 1) Noteiktā sabiedrības daļā pieņemta un saprotama zīme, tēls vai to kopums, ko lieto vispārinātas idejas, jēdziena vai jūtu izteikšanai; nosacīts kāda lieluma apzīmējums, kas pieņemts kādā zinātnes nozarē.

                 2) Persona, lieta, parādība u.c. ar tai piemītošām īpašībām, ar kurām šī persona, lieta, parādība ieguvusi noteiktu sabiedrisku vērtējumu un kuru dēļ sabiedrībā par to izveidojies noteikts priekšstats un secinājumi.

Simboliskais saturs sniedz informāciju zīmju, kas kaut ko apzīmē, formā: skaitļi, notis, kodi, hieroglifi u.c.

Semantika – (no grieķu v. – semantikos – apzīmējošs). Valodas vienības (vārda, vārda daļas, vārdu savienojuma) jēdzieniskā nozīme. Semantisks – tāds, kas saistīts ar vārdu nozīmi. Šādā nozīmē termins izmantots programmas aprakstā.

Semantiskais saturs – tā ir informācija, kas sastāv no idejām, domām, jēdzieniem, ko paziņojam ar vārdiem.

Uzvedība – (rīcība, izturēšanās, uzvešanās, dzīves veids kopumā). Indivīda rīcības ārējā izpausme, ko parasti nosaka dzīvei svarīgās vajadzības un vides apstākļi, kā arī tuvākajā apkārtnē vai plašākā sabiedrībā pieņemtās estētiskās, tikumiskās stingri noteiktās izturēšanās normas.

Uzvedības saturs atspoguļo starppersonu darbību: motīvus, vajadzības, noskaņojumu, domas, ievirzes, kas noteic ļaužu uzvedību.

Vienības – nosacīti patstāvīgi un vienreizīgi informācijas vai ziņu elementi.

Klases – dažādas informācijas kopums, ko apvienojam kādas kopējas īpašības dēļ.

Attiecības – objektu un informācijas vienību savstarpējo saikņu un attiecību raksturs.

Sistēmas – objektu vai informācijas vienību kopums, kam piemīt kopējas īpašības un noteikts savstarpējo saikņu raksturs.

Transformācijas (pārveidošanas) – jebkuras informācijas izmaiņas, tās pārveidošana u.c. Neparastas pārveidošanas raksturīgas radošai darbībai.

Implikācijas (sasaistīšanas)  - secinājumi, kas iziet ārpus esošās informācijas, bet ir saistīti ar to un no tās izrietoši.

Domāšanas veiklība – vieglums, ar kādu vajadzības gadījumā izmantojam atmiņā saglabāto informāciju. Tās novērtēšanai izmanto domāšanas produktivitāti (ražīgumu), ko izsaka ar kopējo atbilžu skaitu, atzīstot par pareizām visas atbildes, kas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem.

Domāšanas elastība (lokanība) – spēja pārvarēt ierasto, lai mainītu pieeju problēmai. To var novērtēt ar dažādu kategoriju skaits atbildēs (viena veida atbildes pieņem par vienu atbildi).

Oriģinalitāte (savdabība) – neparasta, reti satopama reakcija. Grupā to var vērtēt ar reti sastopamu atbilžu skaitu (piem. 1 atbilde, kas ir atšķirīga no citu bērnu atbildēm 10 audzēkņu grupā).

Fantāzija un iztēle – spējas ieraudzīt to, kā nav, izmantojot informāciju, kas ir atmiņā.

Detalizēšana – sīkāka izstrādāšana, pārveidojot vai sarežģot vienkāršu stimulu.

„Prāta viesulis” (Prāta vētra, brainstroming angl.) – tehnika domāšanas veiklības attīstīšanai, kur grupas darbībā ideju ražošana (ģenerēšana) laika ziņā nošķirta no piedāvāto risinājumu vērtēšanas. Ideju ražotāji un risinājumu vērtētāji var būt dažādas personas vai to grupas.

[2] Vienā nodarbībā var izmantot divas vai vairākas tēmas. Nodarbībās temati var savstarpēji „pārklāties”, papildinot viens otru.

[3] Iekavās norādīts nodarbību skaits pa gadiem (1.,2.,3.), kad izmantota attiecīgā tēma.

[4] „Prāta viesuļa” tehniku var izmantot jebkurā nodarbībā. Taču iepriekš jāizklāsta šīs tehnikas nosacījumi un jānostiprina paņēmienu pielietošanas prasmes.

Logins:

Parole: